Tet Cloud mājaslapa neatbalsta Internet Explorer pārlūku

Tet Cloud mājaslapa neatbalsta Internet Explorer pārlūku

Iesakām izvēlēties citu interneta pārlūku - Google Chrome, Mozilla Firefox vai Microsoft Edge

 

Ja 19. un 20. gadsimtā izejvielas nonāca rūpnīcās un no tām "iznāca" detaļas vai gatavie produkti, tad par 21. gadsimta rūpniecības centriem var uzskatīt datu centrus. Tas nozīmē, ka datu centrs saņem informāciju, bet no tā mēs saņemam pakalpojumus, piemēram, mākoņu platformu. 

Tieši datu centri – gan iekšējie, kas atrodas iestādēs un uzņēmumos, gan ārējie, t. i., ārpakalpojumu uzņēmumi – ir ne tikai pamats, lai nodrošinātu nevainojamu daudzu pakalpojumu darbību, bet arī galvenie elektroenerģijas patērētāji visā pasaulē. 4% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas "sadedzina" datu centri. Bet tādās pilsētās kā Londona vai Amsterdama datu centri "sadedzina" pat 8%. Savukārt, lai saprastu datu apjoma mērogus, var paskatīties Pasaules Ekonomikas foruma datus – 2020. gada sākumā baitu skaits "digitālajā visumā" bija 40 reizes lielāks nekā zvaigžņu skaits novērojamajā visumā. Šie skaitļi apliecina, cik svarīga šobrīd ir datu glabāšanas un apstrādes nozare, un norāda arī uz nozīmīgu tendenci datu centru tirgū – centieniem panākt maksimālu energoefektivitāti.  

Viens no galvenajiem datu centru energoefektivitātes rādītājiem ir jaudas izmantošanas efektivitāte (PUE). 2011. gadā pasaules vidējais rādītājs bija 1,98%, bet 2021. gadā tas samazinājās līdz 1,57%. Jo zemāks šis rādītājs, jo datu centrs ir efektīvāks. Tet sešos datu centros šis rādītājs pašlaik ir no 1,3 līdz 1,6, un mēs nemitīgi meklējam veidus, kā to samazināt. Viens no uzmanības vērtiem piemēriem šajā jomā ir Somija: ja uzņēmums ir uzbūvējis datu centru, sertificējis to, un PUE rādītājs ir mazāks par 1,3 %, valdība piešķir subsīdiju elektrībai, tādējādi nodrošinot konkurences priekšrocības energoefektīvākiem risinājumiem. Vēl viena svarīga tendence ir datu centru saražotās elektroenerģijas "otrreizēja pārstrāde". Piemēram, Norvēģijā 17 datu centri ir apvienojušies un pārsūta elektroenerģiju zivju audzētavām. Kopējais apjoms ir 7 MW. Šādā veidā fermās tiek uzsildīts ūdens zivs mazuļiem. Tas ir pareizais ceļš, jo īpaši ņemot vērā to, ka Eiropas Savienība pieprasa, lai datu centri ES līdz 2030. gadam būtu klimatneitrāli.

Jaudas problēma

Vēl viens būtisks aspekts, kas jau tagad ietekmē datu centru tirgu gan pasaulē, gan Latvijā, ir infrastruktūras, īpaši jaudas, problēmas. Datu centri kļūst aizvien “blīvāki”, proti, ierīču izmēri kļūst mazāki, bet to jauda palielinās. Tādēļ rodas jautājums, vai datu centri jau sākotnēji bija paredzēti jaunajam jaudas līmenim. Saskaņā ar datiem no Uptime Institute (ASV), kas nodarbojas ar datu centru sertificēšanu, 74% jauno datu centru 2021. gadā tika izstrādāti ar jaudu 10 kW vai vairāk uz vienu statni, taču agrāk šie rādītāji bija mazāki. Un, lūk, situācija: atnāk klients un prasa 15 vai 20 kW statni. Nav problēmu ar papildu elektroenerģijas piegādi, taču ir lielāka problēma ‒ dzesēšana. Tāpēc ne vienmēr ir iespējams pielāgot datu centru, kas tika būvēts pirms 10‒15 gadiem, jaunajiem jaudas līmeņiem un jaunajām likumdošanas prasībām. Risinājums ir būvēt jaunus datu centrus, kas balstīti uz modularitātes principiem – jau būvniecības fāzē tiek paredzēts, ka nepieciešamības gadījumā datu centra 10 kW moduli var aizstāt ar 20 kW, nevis visu pārbūvēt no jauna. Tā ir būtiska nozares transformācija. Ja agrāk svarīgākais būvniecībā bija elektrība (pieejamība no diviem dažādiem avotiem) un tikai pēc tam optika ar rezervētiem kanāliem, tad tagad pirmajā vietā ir optiskie savienojumi, otrajā – spēja nodot saražoto elektrību, kas paliek pāri, bet trešajā – kā šo elektrību saražot pašiem.

Pagājušā gada augustā Tet atklāja savu jaunāko datu centru, jau ņemot vērā atbilstību jaunajām prasībām attiecībā uz jaudu un energoefektivitāti, un uzņēmums pašlaik projektē vēl vienu jaunu datu centru, kas būs pilnībā neitrāls klimata ziņā un kurā tiks izmantota arī saules enerģija.

Gatavība X stundai

Kamēr visa pasaule pēc pandēmijas gatavojās "jaunajai realitātei", 2022. gada pavasarī līdz ar karu sākās "jaunā realitāte 2.0", un cik daudz šādu realitāšu vēl būs, nav iespējams paredzēt. Plānot kļūst arvien grūtāk, mēs nevaram zināt, kas notiks rīt, tāpēc uzņēmumiem, pirmkārt, ir jābūt pēc iespējas elastīgākiem un, otrkārt, ir jābūt plāniem krīzes situācijām. Pandēmija arī parādīja, ka vislabāk ar krīzi tika galā tie uzņēmumi, kuri laicīgi bija padomājuši par visiem iespējamiem riskiem un "X stundām". Tas ir ļoti svarīgi tieši datu centra kontekstā, jo, ja uzņēmuma dati atrodas serverī "zem galda", bet to rezerves kopijas citā serverī zem tā paša galda, tā nemaz nav rezervēšana. Ja kaut kas notiks ar biroju vai galdu, zudīs arī visi dati. Tāpēc ir nepieciešams diversificēt riskus un glabāt datus datu centrā, vai vēl labāk – mākonī. Pat tad, ja iestāde nevēlas vai nevar izmantot ārpakalpojumus visai infrastruktūrai, vienmēr pastāv iespēja izveidot hibrīdrisinājumu, kurā daļa infrastruktūras vai datu paliks iestādes privātajā mākonī, bet daļa – pie ārpakalpojuma sniedzēja. Nākamais svarīgais punkts – rezerves kopiju statuss. Lai datu zuduma gadījumā būtu iespējams atjaunot uzņēmējdarbību, kopijām ir jābūt spējīgām darboties un pārbaudītām. Esam pieredzējuši gadījumus, kad apdrošināšanas uzņēmumiem, kas strādā ar kritiski svarīgiem datiem, IT infrastruktūra ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Jāatceras ne tikai par iekārtu fizisko stāvokli, bet arī par pašiem datiem, kas atrodas serveros.

Kad nepieciešams mākonis

Uzņēmējdarbības datu glabāšana datu centrā, nevis biroju serveros jau ir labs solis, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības nepārtrauktību un atbilstošu drošības līmeni, taču nākamais solis ir mākoņpakalpojumu izmantošana. Paši mākoņi arī atrodas datu centros. Piemēram, Tet Cloud mākonis atrodas Tet "Dattum" datu centrā, kam vienīgajam Latvijā ir TIERIII sertifikācija, garantējot augstāko infrastruktūras pieejamības un drošības līmeni.

Par mākoni ir vērts domāt brīdī, kad uzņēmumā ir dīkstāve. Piemēram, sākoties pandēmijai, daudzi bija spiesti apturēt darbību, jo biznesam bija jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Ja klients IT infrastruktūru uztur pie sevis, tad dīkstāves laikā joprojām ir jāmaksā par elektrību un servera uzturēšanu. Ja datu centrā, tad ir jāmaksā tikai par uzturēšanu. Savukārt mākonī klients var vienkārši samazināt nepieciešamo jaudu, nepārmaksājot par laiku, kad bizness neizmanto infrastruktūru. Protams, pašreizējās elektroenerģijas cenas, kas acīmredzot turpinās tikai pieaugt, ir vēl viens arguments par labu ārpakalpojumiem un mākoņu tehnoloģijām. Turklāt nedrīkst aizmirst arī par drošību. Šī gada pavasarī visā ES un Latvijā jo īpaši “plosījās” hakeru grupa “Killnet”, veicot pakalpojumatteices (DDoS) uzbrukumus virknei uzņēmumu un iestāžu, tostarp valsts uzņēmumiem. Kvalitatīvi mākoņpakalpojumi nodrošina aizsardzību arī pret DDoS uzbrukumiem.

Tet strādā Ukrainas tirgū kopš 2012. gada un no personīgās pieredzes, kā arī 2014. un 2022. gada piemēriem zina, ka tieši ārpakalpojumi un mākoņu tehnoloģijas ir palīdzējušas un palīdz daudziem Ukrainas uzņēmumiem saglabāt uzņēmējdarbību kara laikā. Kopš kara sākuma uzņēmums Tet ir palīdzējis ne tikai saviem galvenajiem klientiem, bet arī 38 Ukrainas uzņēmumiem, nodrošinot mākoņu resursus. Lai gan gribētos ticēt, ka mums nebūs jāpāriet uz jauniem uzņēmējdarbības modeļiem šādu piespiedu iemeslu dēļ, gatavība "stundai X" ir vitāli svarīga, lai saglabātu ne tikai uzņēmuma datus, bet arī uzņēmumu kā tādu.

Autors: Māris Sperga, Tet datu centru biznesa attīstības direktors

Paldies par ziņu.

Sazināsimies ar Jums 48 stundu laikā!

Sazinies

Aizpildiet kontaktformu! Mēs ar lielāko prieku sazināsimies, lai atbildētu uz visiem Jūsu jautājumiem.

Šo vietni aizsargā reCAPTCHA, un tiek piemērota Google Privātuma politika un Pakalpojumu sniegšanas noteikumi.